Pēc administratīvi teritoriālās reformas 524 vietējo pašvaldību vietā ir izveidotas 109 novada pašvaldības un deviņas republikas pilsētu pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas pēc platības ir atšķirīgas. Novados ietilpst gan pilsētas, gan plašas lauku teritorijas, tāpēc vairs nav lietderīgi vienā teritorijas plānošanas dokumentā detalizēti noteikt tik lielu teritoriju izmantošanu 12 gadu periodam. Līdz ar to, nepieciešams jauns tiesiskais regulējums, kas ļautu jaunajām pašvaldībām efektīvi un kvalitatīvi plānot savu attīstību gan ilgtermiņā, gan īsākam laika periodam.

 

Šobrīd teritorijas attīstības plānošanu regulē trīs likumi: Attīstības plānošanas sistēmas likums, Reģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums, tāpēc, lai novērstu normu pārklāšanos, jaunajā likumprojektā ir noteikti izstrādājamie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un to saturs visiem plānošanas līmeņiem ilgtermiņam un vidējam termiņam.

 

Likumprojektā ir paredzēts jauns teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veids – tematiskais plānojums, kuru nepieciešamības gadījumā var izstrādāt specifisku jautājumu risināšanai (piemēram, aizsargjoslām vietējā līmenī).

 

Jaunums likumprojektā ir valsts interešu teritoriju noteikšana. Tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai, valsts funkciju īstenošanai vai to realizācijai nepieciešamo objektu izvietošanai.

 

Papildus tam likumprojekts paredz, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nebūs obligāti jāizstrādā visai pašvaldības teritorijai. Lauku teritorijai plānojumu varēs izstrādāt pēc pašvaldības ieskata.

 

Vēl viens jaunums ir iespēja vietējai pašvaldībai nepieciešamības gadījumā izstrādāt lokālplānojumu - teritorijas daļas plānojumu specifiska plānošanas uzdevuma (problēmas) lokālam risinājumam. Par šāda dokumenta nepieciešamību īpaši iestājās arhitekti un teritorijas plānotāji.

 

Jaunajā likumprojektā ir arī noteikts konkrēts termiņš, kurā iespējams apstrīdēt teritorijas plānojumu vai detālplānojumu.

Līdz šim, kad šāds termiņš nebija paredzēts, praksē ir biežas situācijas, kad RAPLM vai Satversmes tiesā tiek iesniegtas sūdzības par teritorijas plānojumiem vai detālplānojumiem, kas ir darbojušies jau vairākus gadus un privātpersonas jau ir uzsākuši projektēšanu vai būvniecību. Šādos gadījumos teritorijas plānojuma vai detālplānojuma atcelšana var nodarīt zaudējumus privātpersonu interesēm. Arī Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka „šāda termiņa trūkums var nonākt pretrunā ar tiesiskās stabilitātes principu, sevišķi gadījumos, kad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek pārsūdzēts ilgu laiku pēc tā pieņemšanas, bet citas personas ir paļāvušās uz tā nemainīgumu un atbilstoši teritorijas plānojumam plānojušas savu rīcību”.

 

Jaunajā likumprojektā tiek noteikts, ka apstiprināto teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu apstrīdēt var trīs mēnešu laikā iesniedzot sūdzību reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministram vai Satversmes tiesā.

 

Detālplānojums, atšķirībā no šī brīža tiesiskā regulējuma, turpmāk tiks apstiprināts administratīvā akta, nevis saistošo noteikumu veidā. Tādējādi, privātpersonām radīsies iespēja aizsargāt savas intereses arī detālplānojuma izstrādes procesā, kā arī būs iespējams ar tiesas spriedumu uzlikt par pienākumu izstrādāt detālplānojumu gadījumos, kad tas ir obligāti nepieciešams. Tāpat tiks atrisināta problēma, kas saistīta ar detālplānojumu tiesiskuma kontroli. Ja detālplānojums tiks apstiprināts administratīvā akta veidā, tiesiskuma izvērtēšanu sūdzības gadījumā veiks administratīvā tiesa.

 

Tā kā plānošanas un būvniecības procesiem ir jābūt sasaistītiem un savstarpēji atbilstīgiem, likumprojekts izstrādes stadijā ir saskaņots ar Būvniecības likumprojekta regulējumu.

 

Lai nodrošinātu pārejas periodu uz jauno tiesisko regulējumu, vietējās pašvaldības varēs izmantot savus spēkā esošos teritorijas plānojumus līdz brīdim, kamēr pati vietējā pašvaldība pieņems lēmumu par jaunā novada vai republikas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādi.

 

Likumprojekta izstrādes procesā notikušas diskusijas ar Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Zemkopības ministriju, Vides ministriju, Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūru un Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Teritoriālplānotāju asociāciju, kā arī Latvijas Arhitektu savienību.

 

Paralēli likumprojektam jau 2009.gadā ir uzsākta arī Teritorijas plānošanas informācijas sistēmas izveide, kas pēc vienotiem standartiem ģeotelpisko datu veidā uzturēs savstarpēji savietojamus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tai skaitā teritorijas plānojumus, lokālplānojumus un detālplānojumus, kuri būs pieejami vienuviet internetā.

 

 

 

Dace Kārkliņa

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra

preses sekretāre

Tālr. 67770432, 29533172

dace.karklina@raplm.gov.lv