E.Zalāns aicina vienoties par kopīgām prioritātēm un mērķiem
„Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030.gadam jeb „Latvija2030” ir iespēja vienoties par kopīgām valsts izaugsmes prioritātēm ilgtermiņā,” tā šodien, 28.janvārī, Nacionālās attīstības padomes sēdē akcentēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
„Latvija 2030” apkopo galvenos valsts un sabiedrības ilgtermiņa uzdevumus ceļā uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Stratēģijā tiek piedāvāti risinājumi, kā vislabāk izmantot Latvijas nacionālās bagātības – cilvēka, kultūras, ekonomisko, sociālo, dabas un vietas kapitālus.
Pirmā prioritāte stratēģijā iezīmēta Latvijas kultūras telpas attīstība, jo stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās vērtībās. Tā vieno un saliedē sabiedrību jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību radīšanai, kuras novērtē un pazīst arī pasaulē.
Samazinoties cilvēku skaitam un sabiedrībai novecojot, nepieciešams palielināt cilvēkkapitāla vērtību, kas ir ilgtermiņa uzdevums. Savukārt, lai vairotu cilvēkkapitālu un pilnvērtīgāk izmantotu citus kultūras, dabas vai ekonomiskos resursus, stratēģija paredz veikt izmaiņas izglītībā. Nepieciešams radīt kvalitatīvu, visa mūža garumā pieejamu un uz radošumu orientētu izglītību, reaģējot uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem, kas ir viens no priekšnoteikumiem ekonomikas modeļa maiņai.
Tāpat stratēģija paredz atbalstu jaunu ideju radīšanai un komercializēšanai, zināšanu pārnesi un lietotāju virzītu pētniecību. Pasaules līmeņa zinātne, inovācijas un pāreja uz preču un pakalpojumu radīšanu ar zemu oglekļa emisijas un energoietilpības līmeni, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un tehnoloģiju attīstība, veselīgas pārtikas un ekosistēmas pakalpojumu komercializēšana – tie ir tikai daži no perspektīvajiem ekonomikas attīstības virzieniem.
Savukārt, lai veidotu un saglabātu Latvijas kā „zaļas” valsts tēlu, stratēģija piedāvā izmantot Latvijas dabas resursu vērtību un dabiskās vides pieejamību, attīstot „zaļo” ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu.
Padomes sēdē nozaru ministriju pārstāvji un sociālie partneri pauda atbalstu un atzinīgi novērtēja galvenos attīstības virzienus un ilgtermiņa uzdevumus. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība akcentēja, ka „Latvija2030” ir labākais attīstības plānošanas dokuments un aicināja arī citus valsts attīstības plānošanas dokumentus pakārtot stratēģijai.
Nacionālās attīstības padomes sēdē konceptuāli tika atbalstīta „Latvija2030” virzība izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Paralēli, lai rosinātu diskusiju par ekspertu izvirzītajām „Latvija2030” prioritātēm, sasniedzamajām mērķa vērtībām un paredzētajiem rīcības virzieniem, Saeima rīko astoņas tematiskās diskusijas, pieaicinot attiecīgo jautājumu ekspertus un sabiedrības viedokļu līderus.
Plānots, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu februāra sākumā iesniegs Ministru kabinetā.
Nacionālo attīstības padomi vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir valdības locekļi, pārstāvji no Saeimas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Stratēģiskās analīzes komisijas, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pilsoniskās alianses.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Dišlere
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr. 67770388, 26111123
Septembris, 2010 
