2010-04-28 Iedzīvotāj, neesi starpnieks![9]
Valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums savstarpēji sadarboties un apmainīties ar informāciju, kura tām ir nepieciešama lēmumu pieņemšanai un pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, ja šī informācija jau ir citu iestāžu rīcībā.

2010-05-05 Iesaisties Elektroniskās pārvaldes attīstības plāna 2010.-2013.gadam sagatavošanā[2]
Attīstības plānošanas mērķis ir noteikt pasākumus elektroniskās pārvaldes attīstības veicināšanai Latvijā. Elektroniskās pārvaldes attīstības plāns paredz veicināt elektronisko datu apmaiņu starp valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, tādējādi sekmējot valsts pārvaldes efektivitāti un samazinot administratīvās izmaksas.

2010-04-22 Iesaisties Elektronisko prasmju attīstības plāna 2010.-2013.gadam izstrādē![0]
Plānā ietvertie pasākumi veicinās IKT nozares pārstāvjus un lēmumu pieņēmējus rīkoties izlēmīgāk un neatlaidīgāk attiecībā uz savām stratēģijām, kas paredzētas, lai sekmētu profesionālismu, darba un karjeras iespējas, sekmētu labākus darba apstākļus, nodarbinātības nosacījumus un izredzes.

2009-05-19 Ar jaunu skatījumu par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes plānošanu[2]
Strādājot pie Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes attīstības vadlīnijām, tiek izteikti visdažādākie viedokļi par to, kāda rīcība būtu pieļaujama vai tieši pretēji aizliedzama šajā unikālajā dabas reģionā un vienlaikus nacionālā mērogā nozīmīgajā attīstības teritorijā. Pirmais būtiskais uzdevums ir tikt skaidrībā ar konfliktsituācijām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iniciatīvas, piesaistot attiecīgus lietpratējus, noris pirmais mēģinājums skatīt piekrasti kā nacionālas nozīmes teritoriju reģionālā līmenī. Tiek analizētas dabas aizsardzības un teritorijas attīstības izpausmes Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, īpaši koncentrējoties uz krasta kāpu aizsargjoslu, kur šaurā 150-300 metru teritorijā fokusējas galvenās attīstības un aizsardzības konfliktsituācijas, erozija un vēlme saglabāt krasta līniju, vērtīgi dabas kompleksi un vēlme tos apbūvēt.

2009-04-17 Kas kavē veiksmīgas sadarbības veidošanos starp zinātniekiem un uzņēmējiem?[2]
Analizējot 2008.gada laikā konstatētās problēmas, Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (NAP) eksperti ir sagatavojuši priekšlikumus sadarbības veicināšanai īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā, kas sekmētu zinātnisko institūciju pētījumu rezultātu izmantošanu uzņēmējdarbībā un uzņēmējiem uzlabotu pieeju zinātnisko institūciju rīcībā esošajam zinātniski tehniskajam aprīkojumam. Cik būtiska ir valsts loma un cik pašu uzņēmēju iniciatīva, lai veidotu zināšanu ietilpīgu pretstatā darbietilpīgai ekonomikai? Izsaki savu viedokli!